• Aktuālākais
    • Kontakti
    • Par mums
      • Iestādes struktūra
    • Plānošana
      • Darba uzdevumi
      • Darba plāns
      • Attīstības plāns
    • Mūzikas, mākslas sinerģija
    • Grupas, nodarbības
      • 1.grupa - Ķipari
      • 2.grupa - Kāpēcīši
      • 3.grupa - Bitītes
      • 4.grupa - Kamolīši
      • 5.grupa - Pūcēni
      • 6.grupa - Spurainīši
    • Logopēdes sleja
    • Iestādes padome
      • Konts ZIEDOJUMIEM
    • Dokumenti
    • Jaunajiem vecākiem
    • Vecāku akadēmija
      • Vecākiem. Iesniegumi.
    • Biedrība
    • Privātuma politika
    • Publiskie iepirkumi
    • Vakances
    • Arhīvs
      • 2021./22.mācību gads
        • GADA NOTIKUMI
        • 1.gr.ĶIPARI
        • 2.gr. KĀPĒCĪŠI
        • 3.gr. BITĪTES
        • 4.gr. KAMOLĪŠI
        • 5.gr. PŪCĒNI
        • 6.gr. SPURAINĪŠI
    • Galerijas

    IT joma pirmsskolā

              Mūsdienās arvien straujāk skolās un pirmsskolās ienāk digitālās tehnoloģijas: gan bērni, gan skolotāji iegūst informāciju tīmekļa vietnēs, lieto daudzveidīgus digitālos mācību resursus, informācijas komunikācijas tehnoloģijas, dažādas piedāvātās mācīšanās platformas, rada un saglabā informāciju. Digitālo ierīču un tehnoloģiju izmantošana ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu mūsu pirmsskolas mācību plānošanā un īstenošanā, ņemot vērā, ka viens no izvirzītajiem uzdevumiem pirmsskolā ir nodrošināt kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu pirmsskolas izglītības mācību procesu, izmantojot inovatīvas mācību metodes un digitālās tehnoloģijas.

              Pirmsskolas vecuma bērni ikdienā gan paši lieto, gan redz, kā citi lieto daudzveidīgas digitālās tehnoloģijas un ierīces. Tādēļ ir svarīgi mācīt ar tām darboties jēgpilni, t. i., lai kaut ko paveiktu vai uzzinātu.

              Šeit ir sagatavota prezentācija, kurā var iepazīties kā pii "Sprīdītis" pedagogi pilnveido savas prasmes IT jomā un integrē tās mācību procesā. 

    IT_prasmes_SPRĪDĪTIS

    Prezentācija piejama ŠEIT


    Bērna attīstība 5-6 gadu vecumā

    Kustību attīstība Roku un pirkstu veiklība  Kognitīvās prasmes (uztvere) Valodas  prasmes Sociālā  un emocionālā attīstība
     Lec uz vienas kājas.
    Lec ar abām kājām uz priekšu.
    Šūpojas šūpolēs, rāpjas.
    Var nostāvēt uz vienas kājas vismaz 10 sekundes.
    Pēc parauga uzzīmē trīsstūri un citas ģeometriskas figūras.
    Var uzzīmēt cilvēku.
    Spēj uzzīmēt dažus drukātos burtus. Spēj patstāvīgi apģērbties un noģērbties.
    Ēd, lietojot karoti, dakšiņu un reizēm arī nazi.
    Ir apguvis tualetes lietošanas iemaņas.
    Prot skaitīt līdz 5.
    Prot pareizi nosaukt vismaz 4 krāsas.
    Izprot jēdzienus: lielāks, mazāks, vairāk, mazāk.
    Ir izpratne par ikdienišķām lietām ( nauda, ēdiens, sadzīvē lietojamās ierīces).
    Spēj atstāstīt daļu no stāsta.
    Spēj pateikt teikumu, kas sastāv vairāk nekā no 5 vārdiem.
    Lieto nākotnes formu.
    Prot stāstīt par savu ģimeni.
    Prot pastāstīt sižetisku stāstu.
    Lieto darbības vārdus nākotnes formā atbilstoši situācijai. 
    Grib iepriecināt draugus.
    Grib līdzināties draugiem. Patīk dziedāt, dejot un tēlot.
    Izrāda lielāku patstāvību ( piem., izlemj kādas drēbes uzģērbt).
    Spēj atšķirt realitāti no fantāzijas. Rīkojas un darbojas atbilstoši situācijai.


     Ieteicams vērsties pie speciālista, ja bērnam ir vērojamas vairākas no šīm pazīmēm: 

              *bērns ir ļoti kautrīgs un bailīgs

              *bērns ir ļoti agresīvs

              *bērns nevar šķirties no vecākiem, neizrādot milzīgu protestu

              *bērns nespēj koncentrēties vienai aktivitātei ilgāk par 5 minūtēm

              *bērns rotaļājoties neizmanto fantāziju un iztēli

              *bērns lielāko daļu izskatās nomākts un nelaimīgs

              *bērns izvairās no daudzām aktivitātēm

              *bērns izvairās no saskarsmes ar bērniem un pieaugušajiem vai izturas neadekvāti situācijai

              *bērns nav apguvis tualetes lietošanas iemaņas

              *bērns nesaprot vienkāršus norādījumus ( piem., noliec grāmatu uz galda)

              *bērns neprot pats apģērbties, iztīrīt zobus vai nomazgāt rokas


    Vairāk par šo tematu var uzzināt šeit:

    http://drosaberniba.lv/emacibas/kursi/modulis-1

    Avots:

    http://pii-varaviksne.lv/vecakiem/noderigi/berna-attistiba/


    Bērna attīstība 3-4 gadu vecumā

     

    Kustību attīstība Roku un pirkstu veiklība  Kognitīvās prasmes (uztvere) Valodas  prasmes Sociālā  un emocionālā attīstība
    Labi rāpjas. Uzkāpj/ nokāpj pa trepēm pārmaiņus solī.
    Skrien. Brauc ar trīsriteni, minot pedāļus.
     Noliecas un paceļ kaut ko nepakrītot.
     
    Uzzīmē apli, vertikālu un horizontālu līniju ar krītiņu vai zīmuli.
    Šķir lapas grāmatā.
    Uzceļ torni no vismaz 6 klucīšiem.
    Pazīst vismaz 3 krāsas.
    Var sašķirot 3 ģeometriskas formas.
    Var salikt attēlu no 3-4 gabaliem.
    Var parādīt attēlam atbilstošu priekšmetu telpā.
    Saprot lielāko daļu no sacītā.
    Atpazīst un var nosaukt lielāko daļu no priekšmetiem savā tuvākajā apkārtnē.
    Var pateikt, kā viņu sauc un cik viņam gadu.
    Runā 4-5 vārdu teikumus.
    Lieto vārdus: es, tu, mēs.
    Brīvi pauž pieķeršanos, spēj paust dažādas emocijas. No 3 gadu vecuma spēj uz īsu brīdi būt šķirts no vecākiem

     

    Ieteicams vērsties pie speciālista, ja bērnam ir vērojamas vairākas no šīm pazīmēm: 

              *bērns bieži krīt un nevar apgūt kāpšanu pa kāpnēm

              *bērns runā ļoti neskaidri

              *bērnam vērojama pastiprināta siekalošanās

              *bērnam ir izteiktas grūtības darboties ar maziem priekšmetiem

              *bērns nevar uzzīmēt apli pēc parauga, sasniedzot 3 gadu vecumu

              *bērns nesaprot vienkāršus norādījumus

              *bērns nespēj izveidot dažu vārdu teikumus

              *bērns neizrāda interesi par citiem bērniem

              *bērns neizrāda nekādu  interesi par lomu spēlēm (piem., veikalos)

              *bērnam ir ļoti lielas grūtības uz laiku šķirties no mammas

              *bērns bieži mostas naktīs.


    Vairāk par šo tematu var uzzināt šeit:

    http://drosaberniba.lv/emacibas/kursi/modulis-1

    Avots:

    http://pii-varaviksne.lv/vecakiem/noderigi/berna-attistiba/


    Bērna attīstība 2-3 gadu vecumā

    Kustību attīstība Kognitīvās prasmes (uztvere) Valodas prasmes Sociālā un emocionālā attīstība
    2 gadu vecumā bērns māk labi turēt rakstāmrīku, zīmē pagaidām vēl bezjēdzīgas figūras.
    Prot staigāt pa nelīdzenu virsmu, pārkāpt maziem grāvīšiem, nolekt no 10-15 cm augstas vietas, dažreiz prot ar abām rokām noķert bumbiņu, ja tā mesta no tuvas distances.
    Sasniedzis 3 gadu vecumu, mācās braukt ar trīsriteni, šūpoties, slēpot, peldēt, nostāties uz slidām, spēlēt futbolu.
    Ap 2 gadu vecumu bērna uzmanības noturība ir līdz pusstundai.
    Prot ievietot ģeometrisku figūru atbilstošā rāmītī.
    Atšķir 3-4 krāsas, var nosaukt, atrast pēc parauga.
    Atšķir priekšmetu svaru, faktūru, temperatūru ( viegls, smags, mīksts, ciets, auksts, silts)
    No klučiem prot būvēt celiņu, žogu, māju utt.
    Var izpildīt 3 secīgus norādījumus- paņem, aiznes, noliec.
    Ap 2,3 gadu vecumu bērnam spēles sāk nozīmēt ne tikai izklaidi, bet arī attīstību, viens pats var rotaļāties pat līdz stundai.
    2,6 gadu vecumā prot atrast dažādu izmēru priekšmetus vienā krāsā, atšķir 4-6 ģeometriskas formas.
    Atceras iepatikušos mūziku, patīk dejot. Ap 3 gadiem parādās lomu spēles elementi, pēc taustes var nosaukt priekšmeta formu, pēc parauga salikt piramīdu no 8-9 gredzeniem.
    Ap 2 gadu vecumu bērna vārdu krājums ir aptuveni 250-300, 2-3 vārdu teikumi.
    Novērtē sevi: „labs”, „liels”, saka: „paldies”, „atā”.
    Atceras rotaļu biedru vārdus, pazīst viņus.
    Var parādīt pieaugušā nosauktās ķermeņa daļas.
    2,3 gadu vecumā spēj uzbūvēt 3-4 vārdu teikumu.
    Ap 2,6 gadiem spēj atbildēt uz tādiem jautājumiem kā „Kā Tevi sauc?”
    Parādās pirmā interese par burtiem un cipariem.
    Spēj nosaukt savas emocijas, sajūtas – man ir jautri, man sāp, es gribu utt.
    2,9 gadu vecumā bērna vārda krājums strauji palielinās, sākas burtu un ciparu apgūšana, izrunā 5-6 vārdu frāzes, veido savus vārdus, aktīvā runa ir ap 1500 vārdu. Uz pirkstiem parāda savus gadus.
    2 gadu vecumā saskarsmē ar tuviniekiem spilgti izrāda emocijas- smaida, žestikulē, skatās acīs; no kontakta ar svešiniekiem var izvairīties.
    Gaida uzslavu, saprot vārdus „labi”, „slikti”, sekojot pieaugušo piemēram, rūpējas par dzīvniekiem, augiem.
    Spēj gaidīt kādas vēlamas darbības sākumu, uzreiz neraud un nepieprasa savu.
    2,6 gadu vecumā lepojas ar saviem panākumiem, vēlas tikt novērtēts pozitīvi.
    Pazīstamas jūtas ir pieķeršanās, mīlestība, dusmas, aizvainojums, prieks.
    Sāk apzināties savu dzimumu.
    Pret nepazīstamiem cilvēkiem sākumā piesardzīgs, bet, ja attieksme ir labvēlīga, ir atsaucīgs un draudzīgs.
    Izturas atšķirīgi pret cilvēkiem – neklausa vai respektē.

    Vairāk par šo tematu var uzzināt šeit:
    http://drosaberniba.lv/emacibas/kursi/modulis-1

    Avots:
    http://pii-varaviksne.lv/vecakiem/noderigi/berna-attistiba/


    Bērna attīstība 1-2 gadu vecumā

    Kustību attīstība Kognitīvās prasmes (uztvere) Valodas prasmes Sociālā un emocionālā attīstība
    Apgūst un pilnveido staigāšanas prasmes,
    Var iet un nest rokās bumbu.
    Pieturoties pie pieaugušā rokas, var kāpt pa kāpnēm, pārkāpt pāri nelieliem šķēršļiem, noturēt līdzsvaru.
    1,5 gadu vecumā prot apsēsties un sēdēt, lēkāt, pietupties, kāpt pa kāpnēm, mest bumbu uz augšu, uz leju un uz priekšu, apzināti pārvalda savu ķermeni.
    1,9 gadu vecumā pēc norādījuma vai patstāvīgi var noiet pa dēlīti vai vingrošanas solu, iemest bumbu uz grīdas novietotā grozā, uzrāpties un norāpties uz dīvāna.
    Aptuveni 1,3 gadu vecumā bērns spēj atcerēties, ka rotaļlietas jāsaliek kastē.
    Var izpildīt norādījumus- sameklē, atnes utt.
    Prot uzlikt un noņemt aplīšus no piramīdas.
    Fotogrāfijās pazīst vecākus vai tuviniekus, arī pats sevi- spogulī.
    1,6 mēnešu vecumā prot atrast noteiktas formas vai lieluma priekšmetus- apaļus vaai kvadrātveida, lielāko un mazāko.
    Atšķir 2-3 krāsas, vienas formas 3 izmērus (liels, mazāks, vismazākais)
    Lielāko un mazāko no 5 priekšmetiem.
    Ap 1,3 gadu vecumu mazuļa aktīvo vārdu ( kurus pats izrunā un lieto ikdienā) krājums ir ap 20, tai skaitā paša darināti „vārdi”.
    Strauji pieaug pasīvo vārdu (kurus saprot) krājums.
    Zina tuvinieku vārdus, atceras rotaļlietu, apģērba, apkārtējo priekšmetu, ķermeņa daļu nosaukumus un var tos parādīt.
    1,6 gadu vecumā vārdu krājums ir jau ap 40 vārdiem.
     1,9 gadu vecumā bērns jau parasti lieto 2 vārdu teikumus, spēj atbildēt uz jautājumiem „Kur?”
    „Kas tas ir?” „Ko dara?”
    Pēc gada vecuma sasniegšanas atdarina pieaugušo mīmiku, kustības, emociju izpausmes.
    Emocionāli reaģē uz citu bērnu noskaņojumu, uz svešiniekiem, negaidītiem notikumiem, jauniem iespaidiem. Viegli pakļaujas uzmanības novēršanai. Emocionālais stāvoklis var ātri mainīties.
    Savas darbības pavada ar atbilstošu mīmiku un emociju izpausmēm.
    1,6 gadu vecumā bērns sāk aktīvi izrādīt savas negatīvās emocijas- dusmas, pārdzīvo kritiku, aizrādījumus, priecājas par saviem panākumiem.
    Nedod citiem savas rotaļlietas. Atdarina pieaugušos.
    1,9 gadu vecumā rotaļas pavada ar emocionāliem izsaucieniem, mīmiku.
    Var apvainoties par sodu, aizliegumu. Emocionāli dažādi spēj reaģēt uz mūziku.

    Vairāk par šo tematu var uzzināt šeit:
    http://drosaberniba.lv/emacibas/kursi/modulis-1

    Avots:
    http://pii-varaviksne.lv/vecakiem/noderigi/berna-attistiba/


    Kas ir UDHS?

          Lai labāk izprastu kādu fenomenu, kā slimība vai traucējumi, tas ir jānovēro, jāpēta, jādefinē. Lai gan varētu šķist, ka UDHS ir mūsdienu slimība, kas saistāma ar viedtālruņiem, vecāku maigāku audzināšanu vai izlutināšanu, demokrātiskāku dzīvesveidu utt. Tomēr pētot šos attīstības traucējumus, arvien vairāk tiek gūta pārliecība, ka tie ir iedzimti, pārmantojami, iegūstami dzīves laikā. Bet galvenais secinājums, ka tie nav parādījušies pēkšņi. Pirmās liecības atrodamas jau vairāk kā 400.g.p.m.ē.

    Kas ir UDHS?

              Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir viens no biežākajiem sastopamajiem garīgajiem traucējumiem. Tas skar 5–8% bērnu, galvenokārt zēnus, un bieži ilgst līdz pieauguša cilvēka vecumam. UDHS ietekmē bērna mācīšanās procesu un ikdienas sadzīvi. Tiek izšķirti trīs galvenie ietekmes aspekti:

              *neuzmanība – nespēja noturēt uzmanību, koncentrēties

              *hiperaktivitāte – pārmērīga kustība, kas nav piemērota konkrētajā vidē, vai pārmērīga mazāku kustību (it īpaši ar kājām vai rokām) veikšana, kas nereti liecina par nervozitāti vai nepacietību, sišana vai pirkstiem pret virsmu vai runāšana (kad ir jāievēro klusums)

              *impulsivitāte – rīkošanās ātri, bez domāšanas un veidā, kam var būt liels kaitējuma potenciāls (arī veselībai)

    Biežākās UDHS pazīmes un simptomi

              Sindroma novērojamie simptomi neizpaužas vienādi visiem bērniem. Stāvoklis var svārstīties no vājas uzmanības līdz hiperaktivitātei un impulsivitātei vai abu apvienojumam. Simptomi dažreiz var izpausties arī bērniem, kuriem netiek novērots UDHS stāvoklis. Bērniem, kuriem ir UDHS, simptomi ir novērojami bieži, smagākā stāvoklī un rada problēmas ikdienas sadzīvē

    UDHS ārstēšana

              UDHS nevar tikt izārstēts pilnībā novēršot tā simptomus, taču ārstēšana var palīdzēt kontrolēt simptomus un uzlabot bērna ikdienas dzīvi. Ārstēšanas plānu nosaka speciālists un, lai gūtu labāku rezultātu, plāna izpildei ir nepieciešama laba komunikācija un komandas darbs starp ārstiem, vecākiem un skolas skolotājiem.

    Vairāk avotos: 
    https://eveselibaspunkts.lv/lv/Article/Read/uzmanibas-deficita-un-hiperaktivitates-sindroms
    https://www.facebook.com/profile.php?id=100084225108311


    Izstrādātājs © 2012 IT Līderis